Kas ir sistēma un sistēmiskie izvietojumi?

Sistēma ir savstarpēji saistītu elementu kopums, kas veido lielāku veselumu. Cilvēks ir daļa no dažādām sistēmām – ģimenes, dzimtas, sabiedrības, profesionālās vides u.tml. Katrā no šīm sistēmām pastāv neredzami likumi un sakarības, kas ietekmē cilvēka dzīvi, attiecības, izvēles un pat veselību.

Sistēmiskie izvietojumi (pazīstami arī kā Berta Helingera metode) ir praktisks instruments, kas palīdz atklāt dziļi slēptus mehānismus un neloģiskus, bet iedarbīgus sakarus mūsu dzīvē. Tas notiek, izvietojot ģimenes vai citas sistēmas elementus telpā, lai redzētu, kur ir enerģētiskie bloki vai neatrisināti jautājumi.

Kā sistēmiskie izvietojumi ietekmē cilvēku?

Sistēmiskie likumi darbojas neapzināti, un, ja cilvēks pārkāpj šīs sistēmas principus (pat nezinot par to), viņš var piedzīvot:

• Iekšēju spriedzi, trauksmi, stresu, kuru īsti nevar izskaidrot.

• Atkārtojošus dzīves scenārijus (attiecībās, naudas lietās, darbā, veselībā).

• Blokus un ierobežojumus, kas neļauj virzīties uz priekšu, pat ja apzināti tiek daudz strādāts ar sevi.

• Neizskaidrojamas sajūtas, ka cilvēks dzīvo “ne savu dzīvi”.

Izvietojumu darbs ļauj to visu ieraudzīt un mainīt dinamiku, lai atbrīvotos no neapzināti uzņemtām programmām.

Kādu problēmu tas atrisina, strādājot ar dzimtu?

Sistēmiskie izvietojumi palīdz atklāt un dziedināt transgēnās programmas, kas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi.

Tās var ietekmēt:

• Attiecības – kāpēc cilvēks piesaista līdzīgus partnerus, atkārto attiecību scenārijus vai izjūt grūtības atrast harmoniju attiecībās.

• Finanses un darba panākumus – dzimtas locekļiem var būt neapzinātas programmas, kas traucē veidot stabilu finansiālo situāciju vai attīstīt karjeru.

• Veselību – dažas slimības vai psihosomatiski simptomi var būt saistīti ar dzimtas neizdziedinātiem stāstiem.

• Iekšējo līdzsvaru un pašvērtējumu – cilvēks var nesaprast, kāpēc pastāv iekšējs konflikts, nepārliecinātība vai pastāvīga vainas sajūta.

• Piederības sajūtu un vietu ģimenē – nereti izstumti dzimtas locekļi, kas netika godināti, var ietekmēt vēlākās paaudzes, radot sajūtu, ka cilvēks “neatrodas savā vietā”.